Brūklenes var neitralizēt taukainas pārtikas iedarbību, cīnoties ar iekaisuma apstākļiem, kas izraisa sirds slimības un diabētu

Brūklenes var neitralizēt taukainas pārtikas iedarbību, cīnoties ar iekaisuma apstākļiem, kas izraisa sirds slimības un diabētu

Yle.fi Markus Leskinen 5.11.2019
Saite uz rakstu (somu valodā)

Brūklenes var palīdzēt daudzās nopietnās kaitēs, ko izraisa zemas pakāpes iekaisuma apstākļi.
Saskaņā ar Tamperes Universitātes nesen veikto pētījumu, kurā aplūkota brūkleņu ietekme uz aptaukošanos un iekaisuma apstākļiem organismā, no brūklenēm var būt ievērojami ieguvumi veselībai, kas var neitralizēt daudzas liekā svara radītas problēmas. Lai gan Somijas mežos iegūstamo daudzo ogu ieguvumi veselībai ir labi dokumentēti, brūklenes ir vienas no vismazāk pētītajām ogām. Tomēr arvien vairāk tiek veikti pētījumi. Profesore Eeva Moilanena, kas vadīja pētījumus Tamperes universitātē, ir sajūsmā par rezultātiem, sakot, ka viņa jau apēdusi visas savā saldētavā esošās brūklenes. 
“Brūklenes labi papildina veselīgu uzturu,” viņa saka.
Brūkleņu pretiekaisuma īpašības var palīdzēt ārstēt arī citas slimības. Kā norāda profesors Moilanens, šūnu līmeņa pētījumi liecina, ka brūklenēs atrastie savienojumi varētu līdzēt ar reimatismu un citām organisma iekaisumu saistītām slimībām. Viņa apsver, ka salīdzinājumā ar ogām un citiem veselīgiem pārtikas produktiem, kas audzēti tālāk uz dienvidiem, Arktikā atrodamie var saturēt vairāk savienojumu ar ieguvumiem veselībai. Vides apstākļi, piemēram, daudz gaismas un zema temperatūra, var ietekmēt ogu fenola savienojumus un to proporcijas. Tomēr ir vairāk jāpēta ogas, jo visas veselīguma norādes attiecībā uz pārtiku vai kosmētiku ES prasa, lai tās apstiprinātu ar skaidriem pierādījumiem. Pretējā gadījumā produktu nevar realizēt, pamatojoties uz tā labvēlīgo ietekmi uz veselību. Ņemot to vērā, ir nepieciešams veikt turpmākus pētījumus par brūklenēm attiecībā uz svara uzraudzību un ar aptaukošanos saistīto blakusslimību profilaksi.

Ziemeļvalstīs lepojas ar īpaši veselīgajām brūklenēm  

Helsingin Sanomat Katarina Malmberg 12.12.2019
Saite uz rakstu (somu valodā)
Brūklenēs atrodamie polifenoli var mazināt hipertensiju. Pētījumi liecina, ka līdzās farmaceitiskai ārstēšanai, cilvēka uzturam ir liela nozīme hipertensijas profilaksē un ārstēšanā.
Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu, brūkleņu sula var mazināt hipertensiju. Pētījums, ko Helsinku universitātē veica pārtikas zinātņu maģistre Anne Kivimäki, deva daudzsološus rezultātus, kas liecina, ka brūkleņu sulas dzeršana ne tikai mazina hipertensiju, bet arī novērš zemas pakāpes iekaisuma apstākļus un uzlabo sirds un asinsvadu funkciju. Jebkurš zemas pakāpes iekaisuma stāvoklis palielina sirds-asinsvadu slimību, atmiņas traucējumu un citu slimību, piemēram, diabēta, risku. Brūklenēs atrastie polifenoli acīmredzami uzlabo asinsvadu kapacitāti.
“Mūsu astoņu nedēļu pētījums parādīja, ka brūkleņu sula noteikti mazina hipertensiju žurkām, kurām jau bija šāds stāvoklis,” stāsta Anna Kivimäki.
No pētījuma nevar izdarīt tiešus secinājumus par hipertensijas mazināšanu cilvēkiem. Tomēr, pamatojoties uz šo un iepriekšējo pētījumu, var teikt, ka cilvēka uzturam līdzās farmaceitiskai ārstēšanai ir būtiska nozīme hipertensijas profilaksē un ārstēšanā.

Brūklenes var palīdzēt svara uzraudzībā. 

Salīdzinājumā ar citām ogām, brūklenes satur dažus polifenola savienojumus, kas ir īpaši labvēlīgi asinsvadu funkcijai. Brūkleņu stādi, kas aug ziemeļu mežos, ar lielu efektivitāti ražo šos savienojumus to ogās. Iemesli tam ir ne tikai gaišā Ziemeļu vasara, bet arī izaicinošie augšanas apstākļi, kuros ogas ražo savienojumus, lai izdzīvotu dažādos apstākļos.

Pietiek ar dažiem simtiem gramu dienā.

Cilvēkiem, iespējams, nav jāēd brūklenes tādā pašā daudzumā kā pētījuma ar žurkām, bet Anna Kivimäki uzskata, ka pietiek ar dažiem simtiem gramu dienā. Brūklenes ir ļoti drošas, lai iekļautu uzturā. Pamatojoties uz šo pētījumu, brūklenes ietekmē renīna-angiotenzīna sistēmas regulēšanu. Piemēram, antihipertensīvo līdzekļu efektivitāte ir balstīta uz šo regulējumu.

“Pamatojoties uz šiem eksperimentālajiem pētījumiem, mēs varam turpināt klīniskos pētījumus ar cilvēkiem, kuriem ir nedaudz paaugstināts asinsspiediens un kuriem ieteicamas uztura un dzīvesveida vadlīnijas, bet ne farmaceitiskā terapija,” skaidro Anna Kivimäki. “Brūklenes sula neaizstās farmaceitisko terapiju, bet ir labs uztura bagātinātājs.”

Somijas mežos iegūstamas super-ogas, ko sauc par brūklenēm, un kas arvien atklāj veselībai vērtīgas īpašības. 

Helsingin sanomat Katarina Malmberg 29.4.2019
Saite uz rakstu (somu valodā)

Brūklenes ir izmantotas, lai kontrolētu bērniem peorālo raugu jau no senseniem laikiem. Vēl šodien daudzas bērnu veselības klīnikas iesaka vecākiem izmēģināt brūkleņu biezsulu mājas terapiju gadījumā, ja uz mazuļa mēles ir rauga infekcija vai piena sēnīte.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Pirjo Pärnänen, DDS sāka pētīt ne tikai brūklenes, bet arī mellenes, dzērvenes, citronus, zemenes un upenes. Ir zināms, ka ogas un augļi satur daudz antioksidantu. Antioksidanti ir ķīmiskie savienojumi, kurus mēs uzņemam ar uzturu, bet organisms tos ražo arī pats. Uzskata, ka antioksidantiem ir liela nozīme daudzu hronisku slimību, piemēram, sirds-asinsvadu slimību un vēža patoģenēzē un, iespējams, daudzos ar novecošanu saistītos procesos.
Brūklenes satur arī antocianīnus, kas ir veselību veicinoši flavonoīdi. Antocianīni, cita starpā, ietekmē asins koagulāciju un piešķir brūklenēm to sarkano krāsu. Turklāt brūklenes satur daudz savienojumu, kas novērš organisma zemas pakāpes iekaisumu.
Dr. Pärnänen pētījumi parādīja, ka laboratorijas apstākļos brūklenes bija visefektīvākais candida atdalītājs, baktērijas, kas izraisa rauga infekciju, un streptococcus mutans, baktērijas, kas visbiežāk izraisa zobu kariesu. Pēc Dr. Pärnänen sacītā, brūklenes satur skābumu, un arī citas īpašības, kas, cita starpā, samazina rauga augšanu. Pētījumam, ko veica Taivānā, bija līdzīgi rezultāti, proti, ka fenola savienojumi brūklenēs novērš baktēriju augšanu, kas saistītas ar smaganu slimībām.
Botāniķis Sinikka Piippo apraksta pētījumus, kas veikti ar cilvēkiem, kas liecina, ka kvercitrīns brūklenēs un citās ogām ir vairākas ietekmes, piemēram, asinsspiediena pazemināšana un iekaisumu un paaugstināta cukura līmeņa asinīs novēršana.
Turklāt Somijas Inovāciju fonds Sitra apkopo atklājumus, piemēram, par Somijā atrastajiem empīriskajiem pierādījumiem par brūkleņu ietekmi uz uzturu un veselību. Somijas pētījumi sniedza pārliecinošus pierādījumus par dzērveņu iedarbību uz urīnceļu infekcijām. Viens no pētījuma ziņojumiem ierosina, ka brūklenes noteikti jāpēta tālāk.
Savas karjeras laikā kā botāniķe Helsinku universitātē un citur, Sinikka Piippo ir sniegusi lekcijas par ogu ietekmi uz veselību. Pēc viņas teiktā, brūkleņu oestrogenic lignans līdz mērenai pakāpei samazina risku saslimt ar hormonālas izcelsmes vēzi, piemēram, krūts vēzi. Lignāni ir fenola savienojumi, kas līdzīgi flavonoīdiem.
Lignāni organismā veido metabolītus, ko sauc par enterolaktoniem, un augu lignānu iedarbību var novērtēt, mērot enterolaktona skaitu asinīs. Līdz ar to, palielinot cilvēka apgādi ar lignāniem, palielinās enterolaktonu daudzums asinīs. Cilvēkiem ar zemu enterolaktona skaitu ir lielāks risks saslimt ar slimībām, piemēram, koronāro artēriju slimību vai krūts vēzi.
Pēc Sinikkas Piippo, daudzās ogās ir ievērojamu daudzumu fenola savienojumu. Pie šādām ogām pieder ne tikai brūklenes, bet arī upenes, plūškoka ogas, kazenes, lācenes un smiltsērkšķu ogas.