Kur ogas iegūst savu krāsu? – Roberts Berrie Latviešu

Kur ogas iegūst savu krāsu?

Augļu un dārzeņu audzētāju savienība hmlry.fi
2019 gada. 14. augusts 
Saite uz rakstu (somu valodā)

Vasaras vēlās ogas ir gan garšīgas, gan priecē acis. Augiem, to krāsu mērķis ir piesaistīt dzīvniekus, lai tie gan apēstu ogas, gan izplatītu augu sēklas. Krāsas arī aizsargā augus no pārmērīga saules ultravioletā (UV) starojuma. Šie pigmenti pašlaik ir liela pētniecības avotu bagātība, jo tiek uzskatīts, ka tie sniedz daudz labumu arī cilvēkiem. Oranžo, dzelteno un sarkano ogu nokrāsas nāk no karotinoīdiem, kas ir taukos šķīstoši savienojumi. Izšķir aptuveni 600 šādu dažādu veidu. Ogu nokrāsu parasti veido vairāku dažādu karotinoīdu mijiedarbība. Pazīstamākais karotinoīds ir beta-karotīns, kas darbojas kā A vitamīna vēstnesis. A vitamīns ir īpaši svarīgs acu veselībai. Starp ogām smiltsērkšķu oranžā krāsa satur visdaudzveidīgāko karotinoīdu klāstu, ieskaitot beta-karotīnu. Zemenes satur karotinoīdu, ko sauc par luteīnu.

Sarkanie, zilie un violetie toņi nāk no antocianīniem. Tie ir ūdenī šķīstoši pigmenti, kas pieder pie flavonoīdu grupas. Ir vismaz 500 dažādi zināmi šādu pigmentu savienojumi. Zilā melleņu un upeņu krāsa cēlusies no antocianīna, ko sauc par delphīnidīnu. Zemenes satur antocianīnu, ko sauc par pelargonidīnu. Antocianīni atrodami arī sarkanajās jāņogās, avenēs un ābolu mīkstumā. Arī “Pekka” šķirnes ābolos antocianīni atrodas augļa mīkstumā.

Saule liek krāsām atklāties.

Antocianīni attīstās ogu nogatavošanās laikā. Vienlaikus samazinās hlorofila (zaļā pigmenta) daudzums. Vai esat ievērojuši, ka āboli un zemenes vispirms iesārtojas no puses, kas pakļauta saules gaismai? Antocianīnu veidošanās prasa bagātīgu saules staru un cukuru klātbūtni. Daudzu antocianīnu krāsa var mainīties atkarībā no skābuma līmeņa. Skābā vidē antocianīni parasti ir sarkani, bet, pH paaugstinoties līdz neitrālam līmenim, krāsa mainās no violeta uz zilu. Sārmainā vidē daži antocianīni ir pilnīgi bezkrāsaini. Tādējādi var mēģināt izbalināt melleņu traipu, piemēram, ar cepamās sodas un ūdens šķīdumu.
Uzskata, ka gan karotinoīdi, gan antocianīni organismā darbojas kā antioksidanti, kas nozīmē, ka tie aizsargā šūnas no skābekļa nelabvēlīgās ietekmes. Pigmentu vērtīgā ietekme uz veselību pēdējos gados ir bijusi daudzu pētījumu objekts, un atklājumi par šiem labumiem ir daudzsološi, piemēram, saistībā ar vēža un sirds un asinsvadu slimību profilaksi. Ogas gana labi saglabā krāsu, ja tās ir karsētas vai saldētas. Ieteicams uzturā uzņemt lielāko iespējamo dažādu krāsu ogu šķirņu klāstu. Ieteicamā dienas deva ir divsimt mililitri (200 ml).

 

 

“Jo vairāk krāsu, jo labāk!” – zinātnieki atklāj ogu pigmentos jaunus ieguvumus veselībai
yle.fi
Anna Ronkainena 8.5.2018
Saite uz rakstu (somu valodā)

Saskaņā ar pētījumu, kas veikts Austrumsomijas Universitātē, ogu pigmentus potenciāli var izmantot medikamentu izstrādē, piemēram, kolorektālā vēža ārstēšanai. 

“Jo vairāk krāsu ogas satur, jo labāk,” saka Minna Rahnasto-Rilla, farmācijas doktore Universitātē.

Līdz šim bija zināms, ka ogas sniedz vērtīgus ieguvumus veselības, un tagad zinātnieki veikuši jaunus novērojumus par ogās dabiski sastopamo pigmentu neatsveramo klātbūtni.

Austrumsomijas Universitātes pētījums liecina, ka saskaņā ar jaunajiem datiem ogu pigmentus, kas pazīstami kā antocianīni, potenciāli var izmantot attīstot jaunus medikamentus, piemēram, aizkuņģa dziedzera un kolorektālā vēža ārstēšanai.

Saskaņā ar pētījumu antocianīni paaugstina sirtuīna (augos sastopams proteīns) 6 enzīma funkciju vēža šūnās. Šā fermenta regulējums varētu pavērt jaunas iespējas vēža ārstēšanai.

Ieteicams neatbrīvoties no vērtīgā ogu un augļu mīkstuma.

Pigmenti ir sastopami daudzās Somijas uz Ziemeļu teritorijās sastopamās ogās, bet īpaši liels to daudzums ir sastopams mellenēs, upenēs un brūklenēs. Pēc zinātnieku domām, šie savienojumi ir jo sevišķi atrodami ogu mīkstumā. Mīkstums ir ļoti veselīgs, tāpēc nav ieteicams no tā atbrīvoties, piemēram, gatavojot.

“Tātad, neraizējies, ja mellenes padara melnus zobus” smejas Dr. Rahnasto-Rilla. “Tas tev nāk par labu.”

Ogu sasaldēšana samazina to vērtīgo sastāvdaļu daudzumu, tāpat kā nogatavošanās process, bet neiznīcina tās pilnībā.

“Žāvēšana ir labs veids, kā saglabāt ogas,” turpina doktors Rahnasto-Rilla. “Vērtīgās sastāvdaļas šādi labāk saglabāsies.”

Ar sirtuīnu saistīti pētījumi ir veikti Austrumsomijas Universitātē jau kopš 2000. gadu sākuma. Tolaik zinātnieki sāka meklēt jaunas farmaceitiskās vielas, kuras varētu izmantot sirtuīna regulēšanai. Šis pētījums vēl ir sākumstadijā, bet, kā norāda Dr. Rahnasto-Rilla un Dr. Lahtela-Kakkonen, jaunākie dati veido pamatu jaunu zāļu izstrādei.

Somu-amerikāņu pētījumā bija iekļauti pētnieki no Austrumsomijas Universitātes un ASV Valsts novecošanas institūta.

Latvian/Lettish